Atradene un eņģelis

Beta ir bārene, kuras vecākus noslepkavoja nezināmi ļaundari, meitenei vēl mazai esot. Mīlestības apvīta bērnība Betai ir palikusi sveša pasaule, tikpat sveša kā mātes glāsts. Viņu audzina pamāte – rupja, neizglītota sieviete. Meitene mīlestību meklē pie svešiniekiem, un daži to neliedz gan bērnunamos, gan internātskolā. Sveši cilvēki pamazām iedēsta mazās meitenes sirdī jaunu puķi, kas lēnām izaug, uzplaukst un pārvēršas bijībā pret skaisto.
Taču ir vēl kāds, kas vienmēr ir kopā ar Betu ― viņas Sargeņģelis. Tas ir viņš, kas glābj meiteni dzīves vistumšākajā nestundā… Sargeņģelis nosargā savu Betu, un viņa atgriežas dzīvē, šoreiz daudz stiprāka dvēselē un garā.
– Dievs, Kungs, palīdzi! – Eņģelis iebrēcās un iekrita pasaulē, kurā valdīja tumsa. Izpletis spārnus, viņš lidinājās virs baltā klajuma, virs egļu galotnēm un meklēja savu Cilvēku. Mazo bērnu.
– Garā stipram, mīlošam un vajadzīgam, – viņš nebeidza atkārtot Dieva teikto un skatījās tālumā, kur pletās balti apsnidzis mežs.